Ziemas rapši [Rape (Winter)]

Šķirņu izvēle

Latvijā ir pieejams plašs rapšu šķirņu klāsts, gan līnijšķirnes, gan hibrīdi. Nelabvēlīgu apstākļu ietekmē, līnijšķirnēm raža var svārstīties vairāk nekā hibrīdajām šķirnēm. Hibrīdo šķirņu priekšrocības nereti izpaužas kā straujāka augšana rudenī un labāka pārziemošanas spēja. 

Augsnes sagatavošana

Augsnes sagatavošana rapša audzēšanai ir atkarīga no daudziem faktoriem: augsnes tipa, augsnes mitruma apstākļiem, novāktā priekšauga, lauka nezāļainības, kā arī pieejamās augsnes apstrādes tehnikas. Rapša audzēšanai vienlīdz piemērotas ir kā vieglākas, tā arī smagākas augsnes. Ļoti smagās augsnēs, lietojot nepiemērotus apstrādes paņēmienus, var izveidoties augsnes garoza, kas traucē un aizkavē rapšu dīgšanu. Savukārt pārāk smilšainas augsnes bieži izkalst un iesētais rapsis netiek nodrošināts ar dīgšanai nepieciešamo mitrumu.

Augsnes virskārtai ir jābūt viegli irstošai, pēc iespējas viendabīgai un bez lielām cilām. Sablīvēta augsne var traucēt pilnvērtīgu saknes izveidošanos. Augsnes pirmssējas apstrādē var pielietot gan aršanas, gan dažādas minimālās augsnes apstrādes tehnoloģijas, kas nodrošina apstākļus pietiekoši labai rapšu sakņu sistēmas attīstībai.

Sējot rugainē, iespējams nepietiekošs mitrums sēklas sadīgšanai. Izmantojot klasisko aršanas metodi, tiek veiksmīgi iestrādātas priekšauga atliekas, kas, paliekot augsnes virskārtā lielākos daudzumos, var traucēt augsnes herbicīdu darbībai un mēslojuma nonākšanai augsnē.

Sēja

Rapša audzēšanas pieredze Latvijā liecina, ka optimāls laiks ziemas rapša sējai sākas augusta sākumā un beidzas ap 20. augustu Zemgalē un Kurzemē, ap 15. augustu Vidzemē un Latgalē. Rapša sējas optimālais dziļums ir robežās no 1,5 līdz 2 cm, vieglās augsnēs līdz 3 cm. Rapša izsējas norma ir atkarīga no izvēlētās šķirnes. Optimāla rapša biezība ir 50–60 augi uz 1 m2 līnijšķirnēm un 40–50 augi uz 1 m2 hibrīdajām šķirnēm. Lielāka izsējas norma jālieto, sējot vēlākajos termiņos. Pēcsējas pievelšana veicina rapša vienmērīgāku sadīgšanu.

Mēslošana

Aprēķinot mēslojuma nepieciešamību jāņem vērā barības vielu nodrošinājums augsnē, kā arī iestrādāto priekšauga atlieku sadalīšanās procesam nepieciešamais slāpeklis (uz 1 t salmu ~10 kg N).

Rapsis 1 tonnas ražas veidošanai no augsnes iznes 45 kg N, 23 kg P2O5, 52 kg K2O, 9 kg MgO un 9 kg S.

Pēc Vācijas zinātnieku datiem rapsis rudens periodā, veidojot 2–3 t zaļo masu uz hektāra, patērē apmēram 60 kg N.

Pirmais slāpekļa virsmēslojums jāveic pēc iespējas ātrāk pavasarī, atjaunojoties veģetācijai, nodrošinot no 80 līdz 100 N kg/ha. Rapsi ir nepieciešams nodrošināt ar tādiem sekundāriem elementiem kā kalcijs, magnijs, sērs un mikroelementiem – bors, molibdēns un mangāns.

Sērs ir svarīgs elements visā rapša augšanas laikā sākot no stublāja veidošanās līdz pat sēklu veidošanai. Sērs ir elements, kas piedalās aminoskābju veidošanā. Nepieciešamā N:S mēslojuma attiecība ir 10–15:1.

Kalcijs nodrošina citu barības vielu pieejamību, rada augsnē sārmaināku reakciju, kas savukārt uzlabo barības vielu kustīgumu. Kalcija saturs it tiešā saistībā ar augsnes pH skaitli. Lai rapsis varētu uzņemt barības vielas, vislabvēlīgākā augsnes reakcija ir pH no 6.2 līdz 7.0.

Magnijs ir svarīgs elements veģetatīvo orgānu veidošanai. Īpaši nozīmīgs tas ir augiem pēc ziemošanas perioda. Rapsim nepieciešamā MgO deva sezonā ir 30–50 kg/ha. Magnija trūkums visbiežāk novērojams vieglākās un skābās augsnēs.

Mangāns piedalās hlorofila veidošanā, veicina fotosintēzes procesu augos. Mn trūkums paildzina ziedēšanu. Mangāna trūkums biežāk novērojams augsnēs ar pH virs 6.5.

Bors nodrošina rapša veģetatīvo pumpuru veidošanos rudenī un uzlabo pārziemošanu. Pavasarī bors ir svarīgs elements, lai nodrošinātu rapša augšanu un apputeksnēšanos. Bora trūkums ietekmē pāksteņu skaitu un sēklu skaitu pāksteņos. Bors un molibdēns ir svarīgi elementi, kas veicina rapšu sakņu masas attīstību.

Ražas novākšana

75 dienas no rapša ziedēšanas līdz ražas novākšanai ir visnozīmīgākās ražas veidošanās procesā. Katru dienu rapša sēklu raža var pieaugt par 75 kg/ha. (Šis aprēķins atbilst ražai 5,6 t/ha).