Lauka kukurūza [Zea mays]
Šķirņu izvēle
Latvijā kukurūzas skābbarības gatavošanai lopbarībai pārsvarā izmanto agrīnos kukurūzas hibrīdus. Svarīgi ir izvēlēties pietiekami agrīnus hibrīdus, kas Latvijas apstākļos katru gadu regulāri sasniegtu dzeltengatavības fāzi, kad sausnas saturs zaļmasā ir vismaz 25% (optimāli 28–35%), bet vālīšu īpatsvars sausnā – vismaz 40% vai augstāks.
No Eiropas valstīm ievestos kukurūzas hibrīdus raksturo ar FAO skaitli - jo zemāks šīs skaitlis, jo agrīnāks hibrīds. Atkarībā no klimatiskā zonas vienu un to pašu hibrīdu var raksturot ar mazliet atšķirīgu FAO skaitli. Zinātnieku pētījumi apliecina, ka Latvijas apstākļos lopbarībai piemēroti ir hibrīdi, kam FAO skaitlis ir 200 (maksimāli – 220) vai zemāks. [Gaile, Bartuševics 2012]
Augsnes sagatavošana
Kukurūzas sadīgšanai un attīstībai ir jānodrošina labvēlīgi apstākļi. Neatkarīgi no izvēlētā augsnes sagatavošanas veida, sēklas optimālais iestrādes dziļums ir 3–4 cm, atkarībā no augsnes struktūras un mitruma apstākļiem.
Sēja
Saprātīgi agrs sējas termiņš nodrošina gan maksimālo kukurūzas ražu, gan vajadzīgo gatavības pakāpi un vālīšu īpatsvaru sausnā. Kukurūza sāk dīgt, augsnes temperatūrai sasniedzot vismaz 8 – 10 Co. Pārāk agrs sējas termiņš nav vēlams, jo jaunos dīgstus var apdraudēt pavasara salnas. Galvenais kvalitāti un enerģijas daudzumu noteicošais faktors ir vālīšu īpatsvars kopējā sausnas ražā. Novēlots sējas termiņš vālīšu īpatsvaru samazina. Kukurūza ir gaismprasīgs augs un sabiezinātā sējumā cietīs ražas kvalitāte.
Pamatojoties uz pētījumos iegūtajiem rezultātiem, Latvijas apstākļos vēlamā augu biezība ražas novākšanas laikā ir 70000–8000 augu uz 1 ha, kritiskais minimums - 60000 augu uz 1 ha. Lai ražas novākšanas laikā sasniegtu šādu vai lielāku augu biezību (ņemot vērā, ka ne sēklas dīgtspēja, ne augu saglabāšanās nav 100%), vajadzētu izsēt 100000–110000 sēklu uz 1 ha. Kukurūzas sējai izmantojamas speciālas precīzās izsējas sējmašīnas. Sējas dziļums ir 3–4 cm, sējums nekavējoši jāpieveļ. Labas kvalitātes sējmašīnu izmantošana nodrošina to, ka jaunie augi sadīgs vienmērīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmēs graudu ražas veidošanos. [Gaile, Bartuševics 2012]
Mēslošana
Pētījumi MPS „Vecaucē” liecina, ka barības elementu iznese no augsnes var būt atšķirīga dažādos apstākļos, bet vidēji 6 gados (2003.–2008.), lai izveidotos 10 t zaļmasas ar sausnas saturu 25%, kukurūza patērēja 29 kg N, 16 kg P2O5 un 30 kg K2O.
Pamatojums kukurūzas mēslošanai visos gadījumos ir viens: augsnes analīzes un iznese ar plānoto kukurūzas ražu. [Gaile, Bartuševics 2012]. Lai iegūtu augstu un kvalitatīvu kukurūzas ražu, augi papildu jānodrošina ar magniju un cinku, kā arī boru (Bo), varu (Cu) un mangānu( Mn).
Ražas novākšana
Vislabāk kukurūzu ir novākt laikā, kad tās masa ir sasniegusi atbilstošu sausnas saturu (25% - minimāli nepieciešamais; vēlamais optimālais: 28–35%). Ja masa ir par mitru, sula aiztek kopā ar vērtīgām barības vielām, piesārņojot apkārtējo vidi. Ja masa ir par sausu, tā slikti blīvējas, ir grūtāk ieskābējama un tajā var attīstīties pelējumi. Latvijas apstākļos tas notiek tikai atsevišķos gados. [Gaile, Bartuševics 2012]
