Ziemas kvieši [Soft Wheat (Winter)]
Šķirņu izvēle
Ziemas kviešu šķirnes tiek selekcionētas ar noteiktu mērķi to izmantošanai. Pārtikas vai lopbarības šķirnēm ir atšķirīgas prasības pēc kvalitatīvajiem rādītājiem. Ziemas kviešu šķirņu izvēli Latvijas apstākļos nosaka arī ziemcietības rādītāji un veģetācijas perioda ilgums, lai saimniecībā varētu plānot kulšanas grafiku un optimālu kultūraugu maiņu.
Vasaras kviešu šķirņu izvēli nosaka to izmantošanas veids, potenciālā ražība un veģetācijas perioda ilgums.
Augsnes sagatavošana
Augsnes sagatavošanas mērķis ir radīt optimālus apstākļus kultūraugu augšanai. Neatkarīgi no izvēlētā augsnes sagatavošanas veida, sēklai nepieciešams radīt labu kontaktu ar augsni un nodrošināt optimālu dziļumu, kas parasti graudaugiem ir 2–3 cm robežās atkarībā no augsnes struktūras un mitruma apstākļiem.
Sēja
Ziemas kviešu sējas termiņi Latvijā atkarīgi no reģiona. Austrumlatvijā optimālais sējas termiņš sākas agrāk nekā Rietumlatvijā. Vidēji Latvijā optimāls sējas termiņš ziemas kviešiem, ņemot vērā ilggadīgus novērojumus, ir no 10. septembra līdz 25. septembrim. Tomēr jāņem vērā pēdējos gados novērotā tendence pieaugt veģetācijas ilgumam rudens periodā un ziemāju pārziemošanas spēju samazināšanās šādos apstākļos, ko ietekmē pāraugšana rudenī.
Ziemas kviešiem būtu jāsacero jau rudenī, jo dzinumi, kas izveidojas pavasarī, ir mazāk produktīvi.
Atkarībā no sējas laika, izsējas kvalitātes un šķirnes, optimālā izsējas norma ziemas kviešiem ir no 350 līdz 450 dīgstošas sēklas/m2.
Vasaras kvieši sākt dīgt jau pie temperatūras + 1–2°C, bet normāla attīstība sākas tikai tad, kad augsne iesilusi līdz + 5°C. Sējas laiks ir atkarīgs tieši no augsnes gatavības. Katra nokavēta optimālā sējas termiņa diena vasarāju labībām nozīmē negatīvu ietekmi uz ražu. Vasaras kviešiem raksturīga sliktāka cerošana, nekā citām vasarāju labībām. Atkarībā no sējas laika, izsējas kvalitātes un šķirnes, optimālā izsējas norma vasaras kviešiem ir no 450 līdz 550 dīgstošas sēklas/m2.
Mēslošana
Ziemas kviešu 1 tonnas graudu ražas veidošanai kopā ar atbilstošo daudzumu salmu nepieciešams 24–28 kg/ha slāpeklis (N), 8–11 kg/ha fosfors (P2O5) un 15–20 kg/ha kālijs (K2O). Fosfora un kālija mēslojuma devas lielums atkarīgs no šo elementu satura augsnē un augsnes skābuma. Ziemas kviešu audzēšanai piemērota augsnes reakcija (pH KCl) ir no 6.0 līdz 7.5.
No sekundārajiem barības elementiem kviešiem svarīgs ir sērs (S), it īpaši pārtikas kviešiem, kuru kvalitāti lielā mērā nosaka proteīna saturs. Atbilstošas kvalitātes 1 tonnas graudu ražas veidošanai kviešiem nepieciešams apmēram 3–4 kg/ha sēra.
Svarīgākie mikroelementi kviešu ražas un kvalitātes nodrošināšanai ir varš (Cu) 80–200 g/ha, mangāns (Mn) 200–700 g/ha un cinks (Zn) 250–500 g/ha. Devas atkarīgas no elementu satura augsnē un audzēšanas intensitātes.
Vasaras kviešu 1 tonnas graudu ražas veidošanai kopā ar atbilstošo daudzumu salmu nepieciešams 26–28 kg/ha slāpeklis (N), 10–11 kg/ha fosfors (P2O5) un 15–20 kg/ha kālijs (K2O). Fosfora un kālija mēslojuma devas lielums atkarīgs no šo elementu satura augsnē un augsnes skābuma. Vasaras kviešu audzēšanai piemērota augsnes reakcija (pH KCl) ir no 6.0 līdz 7.5.
No sekundārajiem barības elementiem kviešiem svarīgs ir sērs (S), it īpaši pārtikas kviešiem, kuru kvalitāti lielā mērā nosaka proteīna saturs. Atbilstošas kvalitātes 1 tonnas graudu ražas veidošanai kviešiem nepieciešams apmēram 3–4 kg/ha sēra.
Svarīgākie mikroelementi kviešu ražas un kvalitātes nodrošināšanai ir varš (Cu) 80–200 g/ha, mangāns (Mn) 200–700 g/ha un cinks (Zn) 250–500 g/ha. Devas atkarīgas no elementu satura augsnē un audzēšanas intensitātes.
Ražas novākšana
Kviešu graudi var strauji zaudēt kvalitāti, ja ražas novākšanu aizkavē lietaini laikapstākļi. Šādos apstākļos pastāv liels risks zaudēt olbaltumvielu kvalitāti, kā arī notiek krišanas skaitļa pasliktināšanās.
